1. |
Miltu malējs
03:16
|
|||
|
Kāds jods ir sirdī ierāpies
Tārps pa audiem iespraucies
Guvis varu mugurkaulā
Ēd un dirš līdz smadzenēm
Ārā laiks ir apmācies
Nezāles caur plaisām zied
Ceļš uz vakardienu- nav
Redzesloks iet spirālē
Saucu dieva rokas
Ar pirkstiem krustotiem
Plaisas rāpo logos
Ledus atkusnī
Jānogriež nu grādi
Un jāpieslīpē plaisas
Tevi neskars
Tu jau nomiri
Aiz trejdeviņiem kalniem
Gaismu bija meklēt
Bet es mājās palikšu un
Malšu miltus jūrā
Satikšos ar baronu
Viņš man uzliks klaušas
Mājās, viņu aizmirsis
Lūgšos akas ūdenim
Spogulis saplīst garām ejot
Redzēsim, kas saknēs guļ
Atraksim, kas garu pūdē-
Bedrē miris bērns
Melni, melni milti birst
No piestas marmora
Par vecajiem un jaunajiem
Kas šķērsojuši mani
Ja Laima šādi lēma
Tad tāds es arī būšu
Ja kādam jābūt muļķim
Tad kādam jābūt muļķim
Saucu Dieva rokas
Ar pirkstiem krustotiem
Ķieģelis uz logu
Ķieģelis pa galvu
Četrās sienās ieslēgts
Galvaskausā rakts
Kad es tikšu ārā
Tad jūs redzēsiet
|
||||
2. |
Čūskulis
03:24
|
|||
|
Kad vairs tevi nevajag, vari doties ražot līmi
Ar pārējiem zirgiem, kas nenonesās līki
Un šis laiks reiz pienāks, pienāks arī man
Bet vēl mazu brīdi varu droši uzelpot
Ja tu neizskaties pa manam
Man likums dod varu tevi samalt miltos
Mēs runājam caur mugurām
Lai meklētu viltniekus mūsu vidū
Mūsu acis ir sausas, tās neveram ciet
Man, vismaz, vēl pāris iešūts pakausī
Čūskulis turpinās sevi ēst
Lai cik sev acis ciet mālēsi
Drīz aste taps par galvu
Bet vai tam pat ir nozīme
Un mūsu cilts nu jau pušu,
Lielais betona spoks ir mainījis domas
Kamēr būs kāds, kas pildīs caurumu
Tas būs tikpat neizlēmīgs
Čūskulis turpinās sevi ēst
Lai cik sev acis ciet mālēsi
Un ļaunā modes mašīna
Negaidīs, kad stāvēsi
|
||||
3. |
Karātavu roks
02:43
|
|||
|
Melna stikla acu pāri
Nelabvēlī noraugās
Un pirms tu paspēj mirkšķināt
Tava kaimiņa vairs nav
No čekistiem nav jēgas
Ja pats tu viņus ielūdz
Precīzi līdz metram
Zin tev labāk nekā pats
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Aukstais karš jau noris
Pēdējos divdesmit gadus
Un karš ir varen garlaicīgs-
Šoseja ledū kalta
Kāds gudrāks, ilgāks plāns
Kas dziļāk iekšā mīt
Vājināt un danci vest
Līdz acis pievērsies
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Atslēdzies no sakariem
Nogriez visas saiknes
Iznīcini savas pēdas
Nožmiedz tuvāko
Izgriez sirdsapziņu
Nogriez, nogriez, visu kas ir
Bet tāpat
Viņi tevi atradīs
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
Karātavu roks, karātavu roks
|
||||
4. |
||||
|
Pilsētas bērni ir nemirstīgi
Pilsētas bērniem viss ir viegli
Pilsētas bērniem gāzes smīn
No eļļas peļķēm indīgām
Pilsētas bērni garāžās mirst
Mātess aizgāja ciemoties
Tēva bildē gadus nav bijis
Ārpus rāmja lēnām vīst
Pašnāvība kā ierocis
Harakiri katru nakti
Novārīts un iespundēts
Izpists dirsā krastā mests
Pilsētas bērni- bezrūpīgi kropļi
Pilsētas bērniem viss tik grūti
Tīklos pītie vieglos dubļos
Tina sev virves no makšķerauklas
Met zemē naudu danci ved
Vecos par daudz par dzīvi māca
Skatiens fiksēts uz neko
Skatiens fiksēts ledus laukos
Rudens atnāca, aiztinās
Tapa zināms, ka laika nav daudz
Tāpēc metās riņķī rituālā
Un aizdedza senčus sārtā
Pašnāvība kā ierocis
Harakiri katru nakti
Novārīts un iespundēts
Izpists dirsā krastā mests
Manu radu gari nāca ciemos
Kājas āva baltās kurpēs
Uz galda stāvēja ierocis
Un deva man to rokā
"Dēls, ja to dari, dari tagad
Spied to gaili un mums būs miers
Vai nu nobeidz visus mūs
Vai aizej nošaujies"
Pašnāvība kā ierocis
Harakiri katru nakti
Novārīts un iespundēts
Izpists dirsā krastā mests
|
||||
5. |
||||
|
kad tu piedzimsi vēlreiz
viņi tevi uzsūks pa visām porām
izsūks dzīvu un pataupīs
miesu stikla kupolā
kā atgādinājums
ka pildi savu lomu
un neko vairāk
|
||||
6. |
||||
|
Bailes no asiem objektiem
Bail no tā, kas nav nogaršots
Bailes tapt par kāda mauku
Bail kādreiz kļūdīties
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
Nav vēlmes tapt par muļķi
Nodot sūri gūtos grožus
Dumpoties, kad iespēja rodās
Vēlme smieties pēdējam
Mēsli mēsliem tik nāks klāt
Pats nu lem, vai vārtīsies
Jo vairāk tu tos ēdīsi
Jo vairāk tu tos dabūsi
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
Bail no augstākiem par pašu
Iedzimts naids un kritika
Risks ar kādu kas nav tu
Māksla miesai acis šūt
Lāčplēsis samīzās
Skapī ieslēdz acu pāri
Simbolu zākāt paranojā
Vai tiešam to pat pelnījām?
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
Pelēns iedzina ziloņus stūrī
|
||||
7. |
Aizsardzībā!!!
04:24
|
|||
|
Nepaspēju aizskriet- darījums ir slēgts
Manu dvēseli sātans rietā sagaidīs
Atlikušās dienas vadu vientuļā kamerā
Kabatas žvadz
Katrs grēks, kas uz Zemes ir veikts
Katrs tārpiņš dzeltenam auglim
Mūžīgo danci pa ābeļdārzu
Pārtrauc fabrikas dūmi
Kā krītiņš izgaist visas šaubas
Kā pārdots bārenis rudenī
Ir Valpurģu nakts, nu dejosim rumbu
Tikai vainu tu nevari ņemt līdz
Jo redzi, raganām nav kauna
Tas palika mirt ar miesu
Tāpēc priekš šīs mūžīgās baudas
Šādas dievišķās indes tev nebūs dzert!
Celies! Lidosim!
Kam nav masa, tam nav baiļu
Celies! Lec un šaujies!
Un turpini cerēt
Es šodien apskrēju likteni
Skatījos viņa sirmajās acīs
Un uz priekšu pazuda visi
Baltā sniega kliedzieni
Viens pats uz mūžu mūžiem
Lielā bleķa angārā
Kur sniegs vienmēr krīt
Celies! Lidosim!
Kam nav masa, tam nav baiļu
Celies! Lec un šaujies!
Un turpini cerēt
VIŅI IR KLĀT!
AIZSARDZĪBĀ!
|
||||
8. |
Eksorcisms
03:13
|
|||
|
Kā gaiss tev apkārt lokās, kad garām ej
Un kādu saldu auru tu māki burt
Jau pazīstamais siluets un seja
Satikta reiz paralēlā visumā
Jau no sākuma bija vēsi
Viltus dvēseles radinieks
Acis, kurās redzi savas ēnas
Aizdegs, ja stāvēs tur par ilgu
Vīrs nav labāks, spalvainais dzīvnieks
Ģīmī zvēro tā tukšie logi
Ar vienu šeit, ar vienu pie velniem
Nebaidīsies sevi tev uzspiest
Pulksteņi stājās un streipuļo
Pelējums priekšā aug griezdamies
Micēlijam līdzīgas pieneņu saknes
Uzzied ar kauna pilnu ziedu
Velnus ārā
Pirmais cauri, eju mājās
Un tūlīt jau otrs ir klāt
Priekšā ēnās izaug dāma
Zaudējusi gadus un garu
Acis, kurās redzi savas ēnas
Tās vēlēsies- tu aizdegsies
Meklējot balstu pievilt kādu
Tīkli zem kājām atpinās
Kliedziens uz debesīm un tiem
Uz brīdi velni no plaušām lien
Rodas spalvainais no stūra ar cirvi
Smaidot pāršķeļ nevainīgu galvu
Un plīvurs neplīst
Kliedziens atbalstojas torņos
Velnus ārā
Velnus ārā
Lai puvums aug citur
Lai kājas virs purviem
Lai kādam esi vajadzīgs
|
||||
9. |
Oktobris
05:16
|
|||
|
Oktobris jau klāt
Lecat cauri mūsu rinķīšiem
Un skolā rādīs parādes
Ar ziediem un ar ziņģītēm
Bet starp jauniešiem viens tāds
Stāv malā apjucis
Tam galvā šāvās riebīga doma
Ko šie tūlīt nojautīs
Vai svētais tēvs ir tīrs?
Lēkāsim ar lecamauklu
Ap viņu šāvieniem
Vai tu arī esi tīrs?
Kad piespiests tu pie sienas
Mums jau tapa zināms, ka tu esi disidents
Mums jau pilnīgs par tevi profils ir
Tāpēc stājies rindā ar 6000 citiem
Kam priekšā milzīgs pārsteigums
Petrolejas garaiņi karājās
Ledū kaltos zemes laukos
Vagons baigi sašūpojas
Difteriju nagus laiž
Ielejas aizlēja ar asiņainu cementu
Zem katra paugura pa līķim
Ar āmuru blietē, ar sirpi dzīvi laupi
Lai viņš guļ avīzēs tīts!
Vai ģeduška ir tīrs
Lēkāsim ar lecamauklu
Ap viņu šāvieniem
Vai tu arī esi tīrs?
Kad piespiests tu pie sienas
Un bezači ar sirdī āķi
Kam Staļins ir kā tēvs
Tiem politika tuva
Tie valdības krēslā kāps
Un, atceroties bērnību
Maršēt ar savu karogu
Cerēs ķert kaut ceriņu
No smagās aizkara priekšas
Vai svētais tēvs ir tīrs?
Lēkāsim ar lecamauklu
Ap viņu šāvieniem
Vai tu arī esi tīrs?
Kad piespiests tu pie sienas
|
||||
10. |
Tauriņš
03:32
|
|||
|
Nevēlos vairs skatīties
Tavu žilešu rīšanu
Un cik es mīksts, cik nevarīgs
Un kā tevi aizskar, ka
Nevienam nav kaisle, nevienam spars
Meklē, kas spārnus piespraudīs
Ar adatiņu pie dēlīša
Kam tev kājas, kam tev acis
Kam tev rokas brīvībā
Īstens miers rodams ir
Kājslauķa - vīrieša laulībā
Mālējies par jēru, upuri
Bet cauri spīd vilks
Noslēpums ir tavs otrais vārds
Meli kā manna no raga birst
Ai, cik gudri izglābies
Liekas, bet kūniņa pušu plīst
Ragi katram, kurā iemīlies
Ragi vājajiem
Laikam pa ceļam pazudi
Tevis te vairs nav
Nejūtu tavu klātbūtni
Bet šī gaļa sauc
Ja tu rāposi atpakaļ
Tad es nē
Es sasiešu virves tā
Un ceļš būs slēgts
|
||||
11. |
Pavasaris
02:58
|
|||
|
Pavasaris klāt, ķermeņa smakas plosās gaisā
Ko ziema atnākot sasaldēja
No zemes izlien sliekas un kaķis- no maisa
Kas pērn zem tilta tik saldi gulēja
Ja tu neesi Sodomā, tad Gomorā esi gan
Šķiet, ka klusēt vairs nav variants
Asinsgrēks un maukumāja kaimiņos
Un bērnudārzs tai blakus
Es savas sievas krūtis uz plakātiem izdrukāju
Un pārdevu katram uz ielas
Tikai tā es laimi sasniedzu
Tikai tā es jūtos vajadzīgs
Tik tā mani neizbaros lauvām
Viņai ļoti patīk savi leņķi
Un tie skatieni salkanie
Es nedrīkstu viņai iespītēt
Ar prieku gaidu katru spļāvienu
Miesas vilina un smacē
Trūkst pat ko elpot dažreiz
Acis ar naglām turās ciet
Ja nē - gals ir klāt
Mans vīrs ir dieva sūtīts, kā ellē saulesstars
Viņam pieder dzīvoklīts, kur gaiss ir vienmēr karsts
Tik viņš dažreiz mani apmāca, ar bargu sodu
Bet tā mana vaina, jo zinu, ka citur sliktāk
Vai tu aristokrāts vai miskastnieks
Tavs spoks tur apkārt rēgosies
Krāsas mūsu degsmē izbalēja
Tāpēc ziemā kūniņās būs tīties
|
||||
12. |
Mīmiķis
04:43
|
|||
|
Māci sirds, kas nesaprot
Laisti augu bargais lietus
Māci bise, dzīvesprieku
Glicerīns- tavu ceļu rotās
Rocies dziļāk kamerā
Aizdedz sveci, atslēdzies
Izvelc muļķi, nopurinies
Un kas tālāk?
Mīmiķis mazais
Galvu izsprauc nākamais
Māci purvs, kas nepeld vēl
Sildi, meža ugunsgrēks
Kas nav smagi nodauzīts
Nevar mīlēt, ja?
Māci slidot, pirmais ledus
Māci sasalt, pionieri
Jaunā iešuj cietu sirdi
Un aukstu vaigu ciešanām
Mīmiķis mazais
Galvu izsprauc nākamais
Mierini plūdus ar vētru
Paša kaijas iekšā brēc
Un tad mirsti lēnām viens
Ar garu neko nejutušu
|
||||
13. |
||||
|
Purva dusmas bija gaidāmas
Jau sen tā vēders rūc badā
Vējelis savus ļaudis pļauj
Kam drosme par augstu augt
Tavs svētais tēvs tev piedeva
Mūsējais vēl nē
Tarbinieks par tālu gāja
Un mums par to jāmaksā
Pļaus jaunus, pļaus vecus
Nešķiros vairs, ko kaudzē mest
Pārdos aunus, cūkas kaus
Muļķus būs uz tirgu vest
Kā jaunu, kaus vecu
Kaus visus, kas nav
Lauks savu kluso dziesmu dzied
Un stāsta par visiem, kas noziegušies
Palikuši tur, krēslā, guļoties
Un aizgājuši Dievu sveikt
Kā ēna no brikšņiem izlien
Un ņirdz ar vaļējiem zobiem
Kā cirvis tā urbjās un urbjās un nenoiet
Ēd dzīvu, ēd vēzi, ēd visu, kam spīts
Pļaus jaunus, pļaus vecus
Nešķiros vairs, ko kaudzē mest
Pārdos aunus, cūkas kaus
Muļķus būs uz tirgu vest
Kā jaunu, kaus vecu
Kaus visus, kas nav
|
||||
Boriss Čorkins un Gulbīši Valmiera, Latvia
VAALLMIEERAA
nāc uz koncertiem vai paliksi bez pirkstiem
Insta- @gulbiishi
soundcloud.com/gulbishi
If you like Boriss Čorkins un Gulbīši, you may also like:
Slights Still Unspoken (Selected Recordings 1978-1979)
by Voigt/465
A compilation of rollicking cuts from this Australian post-punk band that plays like a hybrid of the Velvets and the Stooges.
go to album
Klein's new single is a goth-pop whirlwind with hooks and riffs that grab like skeletal claws.
go to album
featured on Bandcamp Radio Mar 5, 2021
go to album
Infusing shoegaze melodies with the fire and darkness of goth rock, Oslo's Porto Geese create an infernal racket.
go to album
Dissonant punk rock with an undercurrent of jubilance that puts noise and dynamics up front.
go to album
Access To The Lonely
by Rid Of Me
The Philly DIY punks balance pulverizing riffage with bottomless hooks on their arena-sized second album.
go to album
Blinded By Oblivion
by Axis: Sova
Axis:Sova mess with the hard rock playbook, creating playful, catchy songs that challenge as much as they rip.
go to album
